AlpīnismsSlēpošanaSnovbordsLaivasVeloPiedzīvojumsFoto
Brīdinājums
Jaunumi
Kalnu rajoni
Kāpšana Latvijā
Noderīgas lietas
Dzeja, proza, joki
Kāpēju CV

Atbalsta:
Piedzīvojumi
kalnu ceļojumi


Abonēt biļetenu
Ierakstiet Jūsu e-pasta adresi un nospiediet "Abonēt", lai regulāri saņemtu jaunumus

NEGADĪJUMS
Aldartorņa negadījums: kas un kā...

Atbilde uz K.Liepiņa rakstu "Negadījums ar smagām sekām Aldartornī",
publicēts www.adventurerace.lv 14.12.2008., dzēsta pieeja 17.12.2008.

Normunds Lisovskis

PS. Paldies Jānim Ventiņam, Oļegam Mirošņikovam un Rolandam Laganovskim, kuru komentāri un viedokļi palīdzēja šī raksta sagatavošanā.

Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja raksts "Negadījums ar smagām sekām Aldartornī", kurā tā autors Kristaps Liepiņš izdarījis secinājumus, kāpēc izjukusi drošināšanas stacija, kurā tobrīd atradušies divi alpīnisti, no kuriem viens – Sergejs Kleščinskis – pēc kritiena vēlāk slimnīcā miris.

Sabiedrības spiediena rezultātā, autors pēc pāris dienām pieeju rakstam dzēsa... Bet abstrahējoties no K.Liepiņa raksta ētiskās puses, pārdomas izraisīja arī tā faktoloģiskais materiāls un autora secinājumi. Vai negadījumā viss bija tā, kā to pasniedza K.Liepiņš?

K.Liepiņam (citāts, šeit un turpmāk – slīprakstā) ... jau tagad skaidras četras rupjākās kļūdas no sasaites pieļautajām:
- drošināšanas stacija ierīkota izmantojot vecu (pirms vairāk kā 20 gadiem!) iesistu klinšu āķi;
- drošināšanas stacija papildināta tikai ar diviem (pēc aculiecinieku teiktā) nepārliecinošas kvalitātes un tehniskā stāvokļa frendiem, kas ievietoti nekorekti;
- stacija nav piedrošināta ar virves cilpu no torņa iekšpuses, kas šādos gadījumos tiek aizvien rekomendēts;
- stacijas cilpa nav sabloķēta atbilstoši drošības prasībām, līdz ar to (iespējams) nav spējusi amortizēt rāvienu viena atbalsta punkta izraušanās gadījumā
...

Tādi bija K.Liepiņa secinājumi. Manuprāt, tie bijuši ļoti pārsteidzīgi un var radīt maldinošu iespaidu. Bet pēc kārtas...

 
1. attēls. Izrautā stacija pēc negadījuma.
Foto: K.Liepiņš, www.adventurerace.lv

Šādā bildē (1. attēls) K.Liepiņš piedāvā skatu uz izrauto staciju. Cik noprotams, autors centies saglabāt tās autentisko stāvokli pēc izraušanas. Uzsvēršu, ka daži turpmākie secinājumi balstās tieši uz šādu pieņēmumu. Ja kāds pēc negadījuma ir mainījis izrautās stacijas konfigurāciju, tad vienīgais, ko mēs varētu secināt – bildes pasniegtas tikai K.Liepiņa reportāžas no notikuma vietas "karstuma" uzsvēršanai...

1. attēlā redzams, ka stacija balstījās uz trim punktiem (nosacīti apzīmēšu kā trīs zarus):

1)   Augšējais zars – frends* (vidējs vai neliels izmērs; ražotājs?). Pie tā paša zara redzami arī divi ieliktņi, taču tiek pieņemts, ka tie neesot izmantoti.

2)   Vidējais zars – frends (atpazīstu kā Rock Empire, modelis Robot 0,5). Pieļaujamā slodze – 10 kN. Tas ir viens no mazākajiem RE Robot sērijas frendiem, taču pieļaujamā slodze vienalga ir vairāk kā pietiekama, lai noturētu divus alpīnistus statiskas (bez rāvieniem) slodzes situācijā.

3)   Apakšējais zars – šlambura** āķis (notrūkušais). Turpat arī paliels ieliktnis, kurš tiek uzskatīts par neizmantotu.

Par stacijas uzbūvi

Pirmkārt. Lai arī tiek ieteikts lietot slēdzamas karabīnes, tomēr arī atsaišu lietošana stacijas punktu savienojumos, netiek uzskatīta par kļūdu. Viss atkarīgs no pieejamā inventāra.

Otrkārt. Trīs stacijas punkti tikuši savienoti ar tā saucamo paš-izlīdzinošo (self-equalizing***) metodi. Šī metode netiek ieteikta, ja vien nav kādi īpaši apstākļi tās izmantošanai. Paš-izlīdzinošās cilpas stiprinājuma metodes trūkums – ja iztrūkst kāds no stacijas punktiem, atbrīvotais cilpas vijums (zars) pārdalās uz atlikušajiem punktiem, pagarinot to vijumus. Praksē tas nozīmē īsu, bet spēcīgu rāvienu (shock load) uz atlikušajiem punktiem.

Treškārt. 2. attēlā (zemāk) redzams, ka nav aizskrūvēta stacijas centrālā karabīne, kas konkrētajā negadījumā nespēlēja lomu, bet, principā, būtu uzskatāms par rupju drošības tehnikas pārkāpumu, ja vien... tā nav atskrūvēta jau pēc kritiena, kad stacijas atliekas tika noņemtas no kritušajiem kāpējiem. Tāpēc secinājums izpaliek.


2. attēls. Stacijas fragmenta tuvplāns.
Foto: K.Liepiņš, www.adventurerace.lv

Aldartorņa stacijas izraušanās kārtība

Atgriežoties pie 1. attēla un, pieņemot, ka inventārs tiešām saglabāts tādā stāvoklī, kā tas nonāca zemē pēc kritiena, var izdarīt secinājumu, ka pirmais, kas izrāvās Aldartorņa negadījumā, bija vidējais stacijas zars ar frendu. Tā atslogotais vijums tika caur karabīni pārdalīts uz pārējiem diviem zariem, pašu frendu ar atsaiti cieši pieraujot klāt pie stacijas centrālās karabīnes. Šajā brīdī sekojis spējš rāviens uz atlikušajiem diviem punktiem – veco āķi un otru frendu, kuri abi divi neizturēja rāviena slodzi.

K.Liepiņš savā rakstā atsaucas uz aculiecinieku vērtējumu, ka ... drošināšanas stacija papildināta tikai ar diviem (pēc aculiecinieku teiktā) nepārliecinošas kvalitātes un tehniskā stāvokļa frendiem, kas ievietoti nekorekti...
Jautājums, kā aculiecinieki, kas atrodas 14 metrus zemāk, spēj izdarīt secinājumus par frendu ievietošanas korektumu?

Otrs jautājums, kas uzprasās: vai pirmais izrautais frends bija nekvalitatīvs? Tas bija Rock Empire Robot 0,5 izstrādājums (skat. http://www.rockempire.cz). Man ir bijusi iespēja lietot Rock Empire Robot frendu komplektu kalnu apstākļos, un vienīgais, ko varu teikt, ka viņi nav tik ērti lietošanā, kā, piemēram, Black Diamond Camalot sērijas frendi, taču drošināšanas punktu funkciju veic ļoti labi un pareizi ievietoti ārā nekrīt. Tie atbilst Eiropas Savienības CEN drošības standartiem.

Stacijai tāpat NAV jāamortizē rāviens atbalsta punkta izraušanās gadījumā (K.Liepiņš: stacijas cilpa nav sabloķēta atbilstoši drošības prasībām, līdz ar to (iespējams) nav spējusi amortizēt rāvienu viena atbalsta punkta izraušanās gadījumā...). Tāda stacija vēl nemaz nav izgudrota, kas spētu amortizēt. Pat uzsieta no dinamiskās virves, tā neamortizēs, jo cilpu gājiena garums būs simbolisks. Divu kāpēju atrašanās stacijā tiek pieņemta kā statiska slodze, kur nekas nav jāamortizē, bet vienkārši jābūt kvalitatīviem stacijas punktiem, kas kopumā spēj izturēt vismaz 20 kN slodzi.

K.Liepiņš tāpat uzsver kā rupju kļūdu sekojošo: ... drošināšanas stacija ierīkota izmantojot vecu (pirms vairāk kā 20 gadiem!) iesistu klinšu āķi...
Tā ir tikai normāla un vispārpieņemta prakse alpīnismā, ka veidojot staciju, tajā tiek iekļauti arī blakus esošie vecie āķi. Kalnos sastopami arī vairāk nekā 20 gadus veci āķi, un tiek sekmīgi izmantoti. Protams, katrs gadījums jāizvērtē individuāli, jo visi zina, ka āķi nav mūžīgi. Kļūda būtu tad, ja stacija balstītos TIKAI uz veciem āķiem. (Vēl vairāk – eksperti neiesaka paļauties pat uz jauniem (!) āķiem un vienmēr stacijas papildināt ar saviem punktiem!) Bet šāda kļūda Aldartornī netika pielaista, jo stacija bija papildināta ar citiem pašu liktiem punktiem – frendiem.

Secinājumi par negadījumu

Savelkot iepriekš minēto kopā, var secināt, ka K.Liepiņa īsajā analīzē tika pieņemts, ka viss ir bijis nekorekti/nepareizi/nekvalitatīvi tikai tāpēc, ka negadījums noticis kā tāds. Nenoliedzami, ka stacija nebija droša, un būtu muļķīgi apgalvot pretējo! Taču vienīgā acīmredzamā "kļūda" bijusi tikai tā, ka stacija nav piedrošināta ar virves cilpu no torņa iekšpuses, kā tas... tiek rekomendēts (K.Liepiņš). Patiesībā, vienīgā oficiālā rekomendācija attiecībā uz kāpšanu Aldartornī ir... tur nekāpt!

Par visiem pārējiem konkrētā negadījuma aspektiem mēs varam tikai izteikt minējumus, cik daudz ir bijis nepamatotas pārliecības par ievietoto frendu vai vecā āķa izturību. Nu, laikam jau bija tur par daudz pašpārliecinātības. Bet varbūt kāpēji vienkārši līdz galam nenovērtēja Aldartorņa izdrupušo mūru stabilitāti? Zināms taču, ka daudzi akmeņi vairs kārtīgi neturas mūrējumā un to "padošanās" pie slodzes (taustot ar roku, nereti to nav iespējams manīt) pat par pāris milimetriem var izrādīties liktenīga jebkuram drošināšanas punktam.

Skaidrību, kurš tieši no daudzajiem minētajiem un vēl, iespējams, neminētajiem faktoriem bija liktenīgs stacijas izraušanai, varētu viest otrs izdzīvojušais kāpējs, ja varētu restaurēt liktenīgo staciju pēc atveseļošanās slimnīcā. Tiesa, nolauztā āķa izturību vairs nevarēs restaurēt.

Nobeigumā – par stacijām

Manuprāt, Aldartornī notikušais negadījums ir pamācošs un analizējams vienā aspektā – kā mēs savienojam staciju drošināšanas punktus! Nav noslēpums, ka paš-izlīdzinošā punktu savienošanas metode ir plaši izplatīta Latvijas (un arī pasaules!) kāpēju vidū.

Vēlreiz jāuzsver, ka Aldartorņa negadījumā izmantotā stacijas punktu savienošanas metode NEBIJA NEPAREIZA, taču beidzamo desmitgažu pasaules prakse ir pierādījusi, ka ir labāki varianti, kā to darīt.

Iespējams, ka konkrētais Aldartorņa negadījums nemaz nebūtu noticis, ja stacija būtu stiprināta ar tā saucamo pre-equalized vai līdzīgu metodi, kas nepieļauj rāvienu (shock load) atsevišķa stacijas punkta izkrišanas gadījumā.

Staciju veidošanas kontekstā ieteicams visiem interesentiem rūpīgi izlasīt Cyril Shokoples rakstu:
http://www.rescuedynamics.ca/articles/pdfs/EarnestAnchors3.pdf
26. lappusēs izanalizēti gandrīz visi iespējamie staciju veidošanas paņēmieni, minot to trūkumus un priekšrocības. IZLASIET!

Un vēl piezīme K.Liepiņam: alpīnismā nav nevienas "prasības" (...stacijas cilpa nav sabloķēta atbilstoši drošības prasībām...), bet tikai "ieteikumi". Labs alpīnists ar to arī atšķiras, ka viņš spēj improvizēt, izejot no situācijas un pieejamā ekipējuma, ievērojot vispārpieņemtos drošības ieteikumus! Ja alpīnismā būtu kādi "kanoni", mēs tagad visi izmantotu, piemēram, absolūti vienādu drošināšanas ierīci vai vienas formas karabīnes... Improvizējot attīstās inventārs un tā drošas pielietošanas paņēmieni.

In memoriam...

Sergejs Kleščinskis (1984 – 2008) bija zinošs un labi sagatavots alpīnists. Bet pārliecība par Aldartorni viņu pievīla. Kļūdīties ir cilvēcīgi, un gan jau viņš zināja, ka alpīnistiem atvēlēto kļūdu skaits nav liels, reizēm – tikai viena. Tagad viņš devies citu virsotņu meklējumos... Mums Tevis pietrūks, Sergej!

.................................................................................

Piezīmes

* - frends – drošināšanas ierīce ievietošanai plaisās, kuras atsperu mehānisms nodrošina tās izplešanos pie slodzes, tādējādi palielinot saķeres spēku. Katram ražotājam ir savs ierīces nosaukums, taču sarunvalodā iegājies pirmā ražotāja – Wild Country – vēl 1977. gadā izlaistā produkta nosaukums – Friend (draugs, angļu val.), kas latviski izrunājas kā frends.

** - šlambura āķis – enkur-āķis (anchor bolt); āķis; latviešu alpīnisma terminoloģijā nosaukums iegājies no krievu vārda – шлямбур, kas būtībā apzīmē instrumentu caurumu izsišanai sienā. Enkur-āķi var būt pastāvīgi (Aldartorņa gadījums) un izskrūvējami.

*** - dažiem terminiem pievienoju angļu variantu (slīprakstā), ja kāds vēlas tos pētīt Internetā.

 

Afiša
Veikals

 

© Raid.lv 2006. Materiālu izmantošana tikai ar redakcijas atļauju.
Papildus informāciju var saņemt normunds@ri.lv.