Sniega
un ledus meklējumos šogad devāmies uz Gavarnie ielejas ziemas
leduskritumiem Francijas Pirenejos. Sākumā bijām divatā ar Valtu,
bet pēc 3 dienām mums pievienojās arī Vilis.
Jāsaka gan, ka arī Pirenejos ziema ar lieliem aukstumiem un
nokrišņiem kāpējus un slēpotājus šogad nelutina.
Pirmais, daudz maz ievērojamais sniegs uzkrita tikai dienu pirms
mūsu ierašanās, un, ja ap Jauno gadu ledus veidošanās uz stāvajām
klinšu nogāzēm noritēja veiksmīgi, tad jau janvāra vidū tā kondīcija
bija diezgan bēdīga.
Arī pēc mūsu ierašanās apstākļi īpaši nemainījās. Pārsvarā bija
silts, saulains laiks, kas nekādi nesekmēja ledus veidošanos.
Dienvidu puses nogāzēs ledus dažu saulainu dienu laikā nobruka
pavisam, bet arī ziemeļpusē tas kusa, vietām vairāk atgādinot dušas
kabīni nevis cienījamu leduskritumu.
Cascades de Glace
Tomēr pakāpt sanāca.
Ne gluži tā kā bija cerēts, bet tomēr. Vispirms spēkus izmēģinājām
pašā slavenākajā Pireneju leduskāpšanas vietā Gavarnie cirka
Cascades de Glace. Kā pirmie vairāk kā 2,5 stundās svaigajā
sniegā izbridām taku līdz sienai. Cirka kreisajā pusē izgājām
Banana Split IV+/4 trīs pilnas virves, kā arī veicām
treniņkāpienus uz Cascade des Mystiques.
Banana Split
maršruts
Cascades de
Glace, siena ir 300 m augsta
Ledus plāns, tā
kondīcija baisa! Katrai izietajai virvei nācās patērēt apmēram 1
stundu. Dienā, kad piesala, ledus vienkārši sabira zem cirtņa
sitieniem, bet atkušņa dienā vēl papildus jau maršruta pirmajos
metros nācās samirkt ledainā dušā. Kā krāšņs šova elements mūs
izklaidēja regulāras sniega un ledus lavīnas blakus kuluāros.
Vietējie tādos apstākļos nekāpj.
Lavīna
Cirque de Gavarnie
Saprotot, ka uz
cirka sienas (Mur du Cirque) neviens no maršrutiem nav
kondīcijā, devāmies meklējumos uz citām ielejām.
Pirmo kāpjamo ledu atradām pie Heas upes. Apmēram 3
4 kategorijas ledus kritums 3 virvju augstumā un 20 minūšu
piegājienā... Izkāpām 2 virves, augšējo stacijas punktu ierīkojot
tieši dušas kabīnē. Ar to arī visi leduskāpšanas prieki bija vējā un
jau zobiem klabot pēc iespējas ātrāk laidāmies lejā.
Ledus
Heas upes ielejā
Tad sekoja pāris
nekāpjamas dienas ar izteikti pavasarīgu siltu laiku, līdz pēdējā
dienā devāmies tālākā izgājienā uz Cirque de Troumouse, kur
sev par prieku apmēram 2 km augstumā atklājām vēl samērā labas
leduskāpšanas iespējas. Te izkāpām leduskritumu 3 virvju garumā, kas
augšdaļā izveda uz nelielu grēdas sānu atzara 2046 m augstu
virsotnīti.
Cirque de Troumouse
Cirque de
Troumouse:
Mounherran virsotne 2785 m
Mūsu apmeklētais rajons ir ļoti krāšņs un leduskāpšanas ziņā
perspektīvs. Labā ziemā visas Gavarnie apkārtnes ielejas pārvēršas
par vienu vienīgu leduskritumu. To ir simtiem, augstumā no dažiem
desmitiem metru līdz pat pus kilometram. Labākais kāpjamais laiks ir
janvāris, bet ziemeļu nogāzēs ledus var saglabāties līdz martam.
Nelieli treniņledi ir sasniedzami 20-30 minūtēs, pat turpat virs
Gavarnie, tomēr līdz lielajiem leduskritumiem ir jāiet vai jābrien
2-2,5 stundas. Ja lavīnapstākļi ļauj, kāpjamas ir arī apkārtējās
virsotnes. Tad ieteicams vienā dienā uzkāpt līdz kādai kalnu
būdiņai, pārnakšņot tur un nākamajā dienā kāpt uz virsotni.
Ielejā ir arī kalnu slēpošanas iespējas.
Dzīvot var klusajos Gavarnie vai Gedre ciematos, vai vēl zemāk
Luz-St-Sauveur pilsētelē. Gavarnie un Gedre ir ar sliktu apgādi.
Nav ne laba inventāra, ne pārtikas veikala. Pāris nedaudzie krodziņi
ir atvērti nedēļas nogalē. Dzīvojām apartamentos par 9 dienām
samaksājot 500 Eiro. Vienīgā satiksme ar pilsētām ir īrēts auto.
