KALNU RAJONI
Triglavs.
2005-2008

Jānis Busenbergs
Foto no autora arhīva

Red.: Informatīvs apraksts par Slovēnijas augstāko virsotni no autora, kurš beidzamos gadus regulāri iegriežas Triglava masīvā.

Dienvidu puses maršruti (garākām ainaviskām - tūristiskām pastaigām ar uzkāpšanu Triglavā)

Triglava nacionālā parka teritorijā oficiāli nav atļauta nakšņošana teltīs, tādēļ jāizmanto dažāda veida kalnu mājas vai kempingi, noteikumu ievērošanu vakaros kontrolē parka inspektori ar suņiem!

2005. gads. Uz kempingu "Zlatorog" Bohinjas ezera R galā iebraucam no maģistrāles Villaha – Ļubļana caur Bledu  (vērts apstāties uz pus dienu ekskursijai uz Bledas ezera salu ar baznīciņu vai vismaz pili klintī tā krastā).

Bledas ezers

Uzceļam teltis, jāmaksā par katru cilvēku 8,5 eiro diennaktī. Dodoties kalnos, ja no rīta piesakās, ka nenakšņo, par katru atstāto telti ar mantām jāmaksā kā par 1 cilvēku. Par dušām papildus jāmaksā nav. 9-18 no kempinga piestātnes kursē ekskursiju laiva uz Ribčev Laz (4,5 km) -  tuvāko pilsētiņu ar veikaliem, bankomātu un naudas maiņu. Kuģīša biļete darbdienās turp atpakaļ  7 Eur, brīvdienā 8,5. Ap 16 ar pacēlāju uzbraucam Vogel, pastaigājam līdz Sija pakājei, vērojam Triglavu un visus Jūlija Alpus. Nobriest doma tikai vienreiz kāpt augšā  pacēlumu (no ezera līdz virsotnei ap 1800 m) uz 4 dienām, pa ceļam nakšņojot būdās un sasniegt Triglava virsotni , šo visi vakarā arī akceptē, vizuāli novērtējuši lielās augstumu starpības.

Pieeja, 14.07

No kempinga pieturas 9-os atiet autobuss uz Savicas ūdenskritumu, kuru nokavējam, bet tūlīt pēc tam arī meitenes nobalso tādu pašu, 1 st. gājiena ietaupījums. Apmeklējam ūdenskritumu, par ko jāmaksā, bet  nekas īpašs, varējām ietaupīt naudiņu un laiku… 10:40 sākam kāpt pa stāvo taku Triglava ezeru ielejas virzienā, 12:35 Černe jazero. 13:25 ejam tālāk uz pl. Viševnik (1615m), kuru sasniedzam 14:20. Paliekam šajās būdās pa nakti, šeit saimnieko Daniels, jāmaksā ~7 Eur no cilv. par nakti  (lētais tarifs). Ir ~20 vietas 2 mājiņu augšējos stāvos, vēlams iepriekš no lejas aizrunāt.

Daniels labprāt uzņem ciemiņus, cienā ar tēju, slovēņu ēdieniem, izguldina, par visu gan būs jāmaksā, bet varēsiet ierakstīties ļoti biezā viesu grāmatā.

Lētāka dzīvošana jānopelna, lasot mārsilu (timiānu) tējai. 

Ļoti omulīgi, vietējais kolorīts, ieskaitot Daniela uzsaukto borovničevecu (melleņu liķieris ar ogām). 16:40 izejam uz Pršivec virsotni (1761m), kuru visi 9 arī sasniedzam 17:30.  Uzkavējamies augšā kādu stundu, patīkams kluss vakars ar Triglavu augšā un Bohinjas ezeru pie kājām. Skaists panorāmas punkts, mežā satiekam arī pāris bailīgus kamzikus (kalnu kazas), kurus šeit sauc par zlatorogiem.

15.07

7:45 izejam uz Triglava ezeru ielejas būdu, Ovčarija esam 8:30, 10:10 pie ezera būdas  (Koča pri Triglavskih jezerih, 1685m).  Ap 12:20 esam pie pēdējā ezera pirms Zasavska koča na Prehodavci (2071m), kur pusdienas līdz 14. Šeit pēdējais bezmaksas ūdens pirms Doliču un Triglava, sadzeramies tēju un uzpildām katrs pa 2 l. Kāpjam pa punktēto taku uz Tržaška koča na Doliču, šis ir viens no iespaidīgākiem (un mazapmeklētākiem!) maršrutiem Jūlija Alpos – taka vijas vertikālas, gandrīz 1 km augstas sienas augšdaļā virs Zadnjicas ielejas (kritiskajās vietās ir troses un turekļi, labs marķējums).

Ap 17:30 ierodamies Doliču būdā, psiholoģiskais un fiziskais nogurums liek palikt šeit pa nakti (nevis Planika, kā gribējām). Ziemas mājā lētākas cenas, taču vēl tiek pieskaitīti nodokļi, un kopā sanāk 13 EUR kā ne-alpīnistu kluba biedriem par kopīgām guļamām lāviņām ar segām un spilveniem . Uznāk mākonis, vēss, nav arī mob. zonas, virs vāji tekoša ūdens krāna priekštelpā rakstīts :"voda ne pitna"  -  bet gan jau tā nav taisnība.  Vāram līdzatnesto ūdeni – tēja, putra, utt..  Būdā alus maksā 2,5 Eur, zupa – 4.

Virsotne, 16.07

6:50  izejam uz Triglavu, somas bez vērtīgām lietām atstājam Doliču priekštelpā zem galda. Ap 8 sākam kāpt virsotnes klintī, 9 augšā. Pa virsotnes klinti novilkta trosu ferrata. 

Ļoti daudz cilvēku, grūtības pat nofotografēties pie Aljazev Stolp. 10 ejam lejā uz Malij Triglav un Dom Planika. Ieēdam zupu un atzīmējam uzkāpšanu ar alu Zlatorog. Dzīvošana šeit vēl par 4 EUR dārgāka kā Doliču, bet pati būda un atmosfēra labāka. 12 ejam tālāk, 12:55 Doliču, paņemam somas. 14:30 Velo polje, pēc pusstundas Malo polje, pie  ūdens – pusdienas. Ja nelīst lietus, šī ieleja ir izcili sausa – no Doliču pirmais ūdens ir pie ganu būdām Velo polje, tad strautiņš Malo polje, tad Grintovica un tad tikai lejā – Voje pole. Nevar ieteikt šo maršrutu  kāpšanai uz augšu (ar sākumu no Ribcev Laz/Stara Fužina). 16-os izejam no Malo polje, Presihajoče jazero, 17:20 Grintovica, avotiņš, 18:10 Voje polje, 18:40 viesnīca  pl. Koča na Vojah  (690 m). Ierodamies tajā kopā ar pirmajām pērkona lietus lāsēm, paliekam pa nakti. 8,5 EUR par gultu ar baltiem palagiem, vēl 1,2 par dušu, vakariņas krodziņā (4-7 EUR).

17.07

Mostnicas kanjons

Ziemeļu puse – "ātrie maršruti" uz Triglavu (2007-2008)

2008. gada pasākumu tradicionāli sāksim ar Triglavu, Slovēnijas augstāko virsotni (2864 m), manā skatījumā piemērotu aklimatizācijai un savas gatavības pārbaudei  - izvēlei 3 vidējas grūtības, bet iespaidīgi (gaisīgi) ferratu 2.kat. maršruti gar slaveno Ziemeļu sienu, augstumu starpība 1800 m, kas ir cienījami  (2008.g. brauciena plānā tālāk ietilpa Grosglokners, Cima Grande, Marmolada, ferratas Dolomītos).

Dolomītu austrumu priekšpostenis – Jūlija Alpi

Triglavs - Trīsgalvainis - Slovēnijas augstākā virsotne (2864 m), tā siluets atradis vietu valsts karogā, bet Jūlija Alpi nosaukti par godu tam pašam Cēzaram, kurš valdīja Romā ~50 gadus p.m.ē., un šo kalnu pakājē nodibinājis patreizējo Itālijas Friuli provinci.

Triglavs (skats no D) – simbolizē trīs valdniekus – debesu, zemes un pazemes, vai arī tas tiek tulkots kā dievība, kas ietver trīsvienību.  Domas dalās, bet man tā zemākā galva gan vairāk pēc pleca izskatās...

Startējam no Rīgas pusdienlaikā, pārnakšņojam Polijā ceļmalas viesnīcā pie Pjotr.Tribunalski  (~800 km), tālāk Cieszyn, Olomouca, Vīne, Klāgenfurte un caur Karavanken tuneli nākamās dienas ~20os ierodamies Jūlija Alpos, kempingā "Kamne" Dovjē pie Mojstranas (~1700 km).

Naktī un no rīta līst, kaut kempinga meitene solīja saulainu laiku virsotnē par pievilcīgo kempinga cenu (7,8 Eur/1c). Slapji pakojamies un ap 9 esam uzbraukuši ~15 km augstāk stāvlaukumā pirms Aljažev Dom (pa ceļam Peričnika ūdenskritums un daži 30% kāpumi). Triglavs nav redzams, mākonī knapi saskatāmas koku galotnes, sijā smalks lietiņš. Otrās brokastis Aljažev Dom, kas patiesībā ir kalnu hostelis ar vairāk kā 100 gultasvietām, tikpat vietām restorānā un ārējā terasē, nakšņošanas cena 10-20 EUR, ir dušas.

No Aljažev dom (1015 m) redzama Triglava virsotne (2864 m) un Ziemeļu siena (neviens gan man netic, šis ir 2007.g. foto), šeit arī sākas uzeja Triglavā pa kādu no 3 ferratām vai arī vienkārši Luknjas pārejā un tālāk pa taku uz Tržaska koča na Doliču.

Kartē no augšas uz leju iepunktētas Tominskov Pot, Pot Cez Prag, Brambergova Pot, kā arī taka uz Triglavu caur Doliču vai Dom Planika. 

Pārējie izvēlamies Tominskov Pot (sākums uzreiz pa kreisi aiz partizāņu karabīnes-pieminekļa), tādējādi jau uzejā pieteiksimies Kredaricā un aizņemsim labākās vietas! Kāpiens pa vieglu pirts atmosfēru ilgst tikai kādas 2 stundas, ferratai ir ~19 numurēti trošu posmi, bet miglā neko zem kājām neredzam, varbūt ka tā arī labāk.

Tominskov Pot – īsākais ceļš  (4-6 st.) no Aljažev Dom (1015m) uz Triglavski Dom na Kredarici  (2515 m), arī Triglava virsotni (+1,5 st).

Mākoņu slānis pēkšņi beidzas virs takas sazarojuma uz Cez Prag. Saule, zilas debesis. Kempinga meitene nemānījās...

Triglavski Dom na Kredarici 2515 m   (skats atpakaļ, kāpjot Mazajā Triglavā), tur ir gan ~160 gultasvietas, gan krodziņš ar atmosfēru, baznīciņa, helikopteru laukumi, tikai Voda ni pitna!

Mazais Triglavs un Triglavs nepareizās proporcijās redzams no Kredaricas

Aljažev Stolp – pēc mūka Jakova Aljāža projekta  šo veidojumu pieci vīri  pa daļām uznesa virsotnē un samontēja 1895.g. 7. augustā, domāts kā patvērums pret negaisu (?!), iekšpusē ir 360º panorāma ar virsotņu nosaukumiem. "Raķetes" diametrs gan tikai 1,25 m.

Kore no Kredaricas  (arī Planika) caur Mazo Triglavu līdz pat Aljažev Stolp aprīkota ar ferratu trosi, kāpšļiem; tā nesagādā grūtības pat cienījama vecuma senioriem un cilvēkiem tautastērpos, vietām ir pat ļoti gaisīga, bet gribētāju tikt virsotnē netrūkst.

Sastrēgumi uz kores starp Mazo Triglavu un Triglavu.

Jau vakarā lejā aiziet Zintis un Kaspars B. pa Cez Prag, sasniedzot stāvlaukumu tumsiņā ap 21. Par 20 EUR/1c nakšņojam kopējā istabā Kredaricā.  Vakarēšana kočas krodziņā gan ir tā vērta, lai šeit uzkavētos – dažāda vecuma slovēņu kompānijas sadziedas pie galdiņiem, repertuārā atpazīstamas šlāgerdziesmas slovēņu valodā, tipa "Pie Dzintara jūras", bet atmosfēra pacilājoša. Pusdienas, vakariņas, brokastis ēdām turpat, pielietojot arī līdzpaņemtos krājumus.  Vēl ap 21 var doties ārā fotografēt saulrietu, un no rīta ap 6 ārā sagaidīt jaunu dienu. Līdzīga atmosfēra valda arī Dom Planika  (Ēdelveisa māja),  Doliču gan nebūs tik jautri, tur kaut kā pietrūkst kalnu dvēseles.

2007. gada saulriets Kedaricā.

Sagaidām sauli. 2008

Jāsaka, ka daudzi vietējie šīs labi koptās takas neuztver kā ferratas, iet vienkārši šortos un sandalēs – bet gribas gan sākumā pieturēties pie troses, ja niecīgais plauktiņš ved virs gandrīz km augstas sienas.  Vēl pieredzējušiem kāpējiem izaicinājumu piedāvā Ziemeļu siena, kur bezmaz 100 maršruti ar variācijām, īpašs pārbaudījums ziemas sezonā -slovēņu alpīnistu treniņpoligons.

Populārākie Ziemeļu sienas maršruti un  Nr.10 - Pot Cez Prag – noejas ferrata. Foto no plakāta sienas pakājē.

Salīdzinot visus 3 maršrutus – Pot Cez Prag ieteikts lietot noejai  (uzkāpt arī protams drīkst un var), tas ir nedaudz garāks, un vairāk takas, mazāk ferratas, bet daži posmi ir gana nopietni! Abas pārējās kā arī virsotnes kore raksturotas kā very demanding, tas nozīmē gaisīgas manā izpratnē, tātad uz klints pakāji bieži vien raudzīsieties pa savu kājstarpi un gribēsies pie troses piekabināt abas ferratu ūsas!

Tominskov pot vispirms kāpiens pa stāvu taku līdz meža zonas beigām, tālāk ferratu daļa vairāk ved traversā gar vertikālu sienu, šķērsojot kuluārus, pēc tam savienojas ar Cez Prag augšdaļu. Ziemeļu sienas kreisā puse.

Brambergov pot ir izteiktāks kores maršruts ar mainīgu profilu – sienas, kores, kuluāri, takas; ainaviskāks, bet arī laikietilpīgāks, jo vispirms jātiek līdz Luknjas pārejai (+2st.).

Brambergov Pot – daļēji aprīkots ferratu maršruts no Luknjas pārejas (1758 m) pa "gaisīgu" kori virs Ziemeļu sienas  aizved caur Plemenici līdz virsotnes piramīdas  (h ~400 m) pakājei (sk. zemāk). Pa labi – vertikālais maršruta posms  sākas ar piemiņas plāksni bojā gājušiem, tādas ir arī pa ceļam. Viss ir vairāk nekā nopietni...

Tuvojoties Sfingai, augšdaļā kore kļust plaša un lēzena, sākas "pļavas".  Kāpiens virsotnes piramīdā pa Sarkano kuluāru uz Triglavska Škrbina sedlieni, tālāk pa kreisi pa lēzenāko D nogāzi līdz virsotnei.

Visos maršrutos galvenā bīstamība – negaiss, slikts  (apmācies) laiks, jo tad ir orientēšanās problēmas, kaut viss labi marķēts; vēl sezonas sākumā kuluāros var būt sniegs. Maršruti ir sausi – ūdens tikai sniega pleķos, peļķēs vai īslaicīgos strautiņos lietus laikā. Visos krodziņos pie ūdenskrāna Jūlija Alpu tipisks sauklis – Voda ni pitna – jāpērk, jānes līdzi vai jāvāra tas pats! Šis ir karsta rajons, arī upēs ūdens mēdz pēkšņi pazust, bet var arī parādīties. Kāpšanas drošībai nepieciešama ķivere, iekare un ferratu sistēma, kalnu apģērbs un dzēriens, ēdiens tiem, kas bez tā nevar iztikt vismaz 5 stundas, vēl gan ir backups - virsotnes tuvumā esošās kočas/hatas – Kredarica, Planika, V.Staniča, Doliču.

Noeja no Kredaricas otrā rītā līdz Aljažev Dom aizņem 3-5 stundas (1500 m!) pa Cez Prag vai Tominskov pot, trekinga nūjas to ļoti atvieglo. Pēc tam Aljažev dom terasē baudīsiet visgardāko alu pasaulē vai ko citu savā gaumē!

Skats no Tominskov Pot uz Triglavu un Ziemeļu sienas augšdaļu pirms ielaišanās mākonī, pa labi pret debesīm Brambergov Pot kore un Sfinga (stāva, gluda klints vidusdaļā).

Šeit kaut kur 1300 m zemāk mākonī  ir Aljažev Dom
un tālāk arī Mojstrana