9. novembra pēcpusdienā Latvijas katamarāns Kaupo
ar tā ilggadējo kapteini Valdi Grenenbergu - Grīnbergu pie stūres sasniedza Kaboverdi
Zaļā raga salās pie Āfrikas - vietu, no kuras 2000. gada 4. martā jahta devās uz
dienvidrietumiem pāri Atlantijas okeānam. Līdz ar to Kaupo burājums apkārt
pasaulei ir noslēdzies. Atlicis ceļš mājup.
Vizītkarte
Valdis Grenenbergs -
Grīnbergs
- Dzimis 1936. gadā Kuldīgā
- 1948. gadā izsūtīts uz Kazahiju
- Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un Rīgas Politehniskajā institūtā
- Strādājis ZA Fizikāli enerģētiskajā institūtā par laborantu, vecāko laborantu,
inženieri, konstruktoru, energouzraugu
- Deviņdesmito gadu beigās nodarbojies ar siltumtīklu automātikas iekārtu
uzstādīšanu
- Aizrāvies ar ceļošanu, kalnu tūrismu
- Ar katamarānu būvi un burāšanu nodarbojas kopš piecdesmito gadu beigām
- Kreiserburāšanā PSRS prestižākās trofejas - Baltijas kausa - ieguvējs
- Latvijā viens no pirmajiem sporta meistariem tālburāšanā
- 1993. gadā ar Kaupo šķērsojis Atlantijas okeānu
- 2000.03. - 2002.11. ar Kaupo veicis burājumu apkārt pasaulei
- Ir dēls, meita, mazbērni
Kaupo un kentauri
Šī nebūt nav pirmā Kaupo odiseja. Jau 1993. gada ziemā latviešu
katamarāns šķērsoja Atlantijas okeānu. Tikai toreiz šo maršrutu ar Latvijas karogu
jau bija veikusi jahta Bravo. Tagad Kaupo sešu cilvēku komanda ir pirmie
Latvijas burātāji, kas veikuši ceļojumu apkārt pasaulei. Šajās dienās Āfrikai,
precīzāk - tās dienvidaustrumu krasta pilsētai Durbanai, tuvojas arī Māra Gaiļa
vadītā Milda, kas ar MĒS starpniecību apsveic Kaupo ekipāžu ar
panākumu. Jāpiebilst, ka Milda, kas no Rīgas tikpat sarežģītā maršrutā
izgāja 2001. gada jūlijā (Kaupo - 1999. gada oktobrī) nepiedalās sacensībā,
kurš būs pirmais, bet burā pēc sava grafika.
27 gadus vecā Kaupo sekmīgais reiss
uzskatāms arī par daudzkorpusu jahtu konstruktora Alda Eglāja panākumu. «Mēs naivi
cerējām 1976. gadā piedalīties Transatlantiskajā OSTAR regatē, šādam
nolūkam arī tika projektēta 13, 3 m garo katamarānu Centaurus sērija, pie
kuras pieder arī Kaupo.
Svarīgi bija, ņemot vērā
mūsu rīcībā esošos sliktās kvalitātes materiālus, radīt konstrukciju, kas spētu
izturēt okeāna vētras,» stāsta Eglājs. «Šim nolūkam tika veidota īpaša masta un
vanšu sistēma, kas, lietojot modernus materiālus, vairs nav aktuāla. Tomēr arī ar
šādu koka kuģi mēs sasniedzām 24,9 mezglus jeb 46 km/h. Es tiešām brīnos, ka ar
stikla audumu aplīmētais Latvijas finieris joprojām nav sapuvis.»
Kaupo Sanfrancisko ostā
Starp citu, pašu pirmo
katamarānu, arī sauktu par Kaupo, Valdis Grenenbergs - Grīnbergs kopā ar saviem
skolas laiku Ventas draugiem brāļiem Eglājiem uzbūvēja jau 1959. gadā. «Jūru mēs
tad bijām redzējuši tikai Aivazovska gleznās,» smej Aldis.
Mērķis un
nežēlība
Otrais Kaupo pēc Eglāja rasējumiem septiņdesmito gadu vidū jau tika
būvēts Grenenberga - Grīnberga vadībā. «Divarpus gados vecā zivju kūpinātavā,
strādājot praktiski katru dienu, mēs šo darbu paveicām. Tie bija manas dzīves
interesantākie un radošākie gadi,» 1994. gadā saka Grenenbergs - Grīnbergs. «Pret
sevi viņš ir nežēlīgs, pret citiem arī, bet mazākā mērā,» vērtē Eglājs.
«Šajā laikā caur viņa rokām būs izgājusi vesela divīzija burātgribētāju.»
Kopš astoņdesmito gadu sākuma uzticams Grenenberga - Grīnberga biedrs ir zinātnieks
Aleksandrs Popovs, ar kuru viņš dala kapteiņa pienākumus arī pasaules burājumā.
«Viņš ir cilvēks, kuram gandrīz neeksistē jēdziens nevaru,» Grenenbergu
- Grīnbergu raksturo Aldis Eglājs. «Ja Valdis kaut ko grib izdarīt, tad šķēršļi
netiek ņemti vērā. Nezinu nevienu citu, kas tik lielā mērā spētu sevi mobilizēt.»
Grenenberga - Grīnberga neatlaidību uzsver arī sens viņa burāšanas draugs un biedrs
Viktors Heidemanis: «Viņa teiciens ir - vajag stādīt lielus mērķus! Ceļā uz tiem
Valdis var būt arī skarbs. Viņš gan vēlas, lai jahta katram komandas loceklim būtu
kā māja, bet daudzi to brūķi vienkārši netur. Jo tiek prasīts, lai jahtai katrs
ziedotu pilnīgi visu savu brīvo laiku.»
Mūžīgais puika
Viena galvenā mērķa labad viņam var kļūt mazsvarīgi ne tikai sadzīviski
sīkumi, bet arī ģimenes dzīve. «Man ir veicies ar sievu,» Grenenbergs - Grīnbergs
saka 1994. gadā sniegtā intervijā. «Kādā jaukā dienā atgriežos mājās... Skatos
- johaidī! - tā māja gandrīz tukša. Sieva paņēmusi bērnus un devusies atpakaļ pie
mātes. Bez skandāliem, bez trokšņiem, bez kā...»
Savdabīgs ir Kaupo pieticīgais ceļošanas stils. 1992. gadā deviņu mēnešu
Transatlantiskam burājumam viņi bija nodrošinājušies ar pārtiku nepilnu 40 latu
apmērā uz katru komandas locekli, kā arī cieto valūtu degvīna veidā. Apkārt
pasaulei Kaupo devās ar nepilniem tūkstoš dolāriem, toties ar konserviem,
rīsiem un rupjmaizes kukuļiem pilnām tilpnēm, nekautrējoties no iespējas veikt
gadījuma darbus svešzemju ostās. Ne visi uzskata, ka tādā veidā pasaulē Latvijas
vārds tiek slavināts. Bet mērķis taču ir viens - aplis ap zemeslodi. «Visi sapņo,
bet viņš sapņus īsteno!» uzsver Kaupo pirmais kapteinis Pēteris Bormanis.
Valdim Grenenbergam - Grīnbergam jau ir 66 gadi, bet viņš pieder pie mūžīgajiem
puikām, kas tādi paliek līdz pēdējai elpai.
