BURĀŠANA
KAUPO - apkārt pasaulei

Katamarāns Kaupo 1999. gada 31. oktobrī devās ceļojumā apkārt pasaulei, kas ir pirmais šāda veida projekts Latvijas burāšanas vēsturē.

2003. gada 7. marts
Saņemta ziņa no Romāna Timofejeva: "Kaupo atrodas Vācijā, Ķīles ostā. Komanda gaida siltāku laiku beidzamajam pārbraucienam uz Latviju. Svinīgā ierašanās Latvijā paredzēta 21. martā, plkst. 15 Ventspils ostā."

2003. gada 22. janvāris
Saņemta ziņa no Romāna Timofejeva: "20. janvārī noenkurojāmies jahtkubā Maydfliwer, Plimutā. Netaisījāmies iepeldēt šeit, bet gan Francijā. Taču notika avārija - salūza priekšējās štagas savienojuma vieta...
Vispār ceļš no Azoru salām bija ļoti sarežģīts - vairākas dienas ilga 8-9 balles stipra vētra, viļņu augstums sasniedza 8-10 metrus. Bet pārsvarā, paldies Dievam, bija ceļavējš!
Tagad stāvam un remontējamies. Ceram uzkavēties te ne ilgāk par piecām dienām, jo stāvēšana ostā ir ļoti dārga - 36 lati dienā."

2002. gada 3. septembris
2002. gada 3. septembrī izsūtītā e-pasta vēstulē, ko parakstījuši abi «Kaupo» kapteiņi - Valdis Grenenbergs-Grīnbergs un Aleksandrs Popovs -, teikts: «Šobrīd esam Moselbājas (Mossel Bay) pilsētā, kur kārtējo reizi remontējam dīzeļmotoru un šoreiz - arī stūri. Izejot no Sentfrānsisas (St. Francis) ostas, starp moliem vilnis trieca «Kaupo» pret grunti un sabojāja labā korpusa stūri un pakaļgalu (spoguli). Nostājāmies uz enkura un aizkleķerējām spoguļa plīsumus. Labi, ka zemūdens daļa palika vesela. Moselbāja ir ļoti interesanta pilsēta. Tā atrodas pie skaista līča, ko savā laikā apjūsmojis arī jūrasbraucējs Bartolameo Diass, kam pilsētā tagad atvēŗts muzejs. Līdz Keiptaunai atlikušas apmēram tikai kādas nieka 250 jūdzes. Aleksandrs, Valdis.»

19. jūnijs, 2002
"Samērā sekmīgi esam sasnieguši Āfrikas dienvidu galu, un tagad atrodamies Ričarda līcī (Richard Bay) apmēram 90 jūras jūdžu uz ziemeļiem no Durbanas pilsētas Dienvidāfrikas Republikā.
Te vairs nav tropu klimats - līst, nav karsti. Proti, iestājusies vietējā ziema.
Līdzīgi gājputniem sākam gatavoties turpmākajam ceļam uz dienvidiem, uz Keiptaunu, kā teica Šveiks. Pagaidām uz jahtas viss kārtībā, kā būs turpmāk - redzēsim.
Mums ļoti noderētu latviešu adreses Durbanā vai Keiptaunā, kā arī ziņas par Latvijas goda vai cita ranga konsuliem DĀR.
Sirsnīgi sveicieni,
Kaupo komanda"

26. maijs, 2002
Saņemta ziņa, ka Kaupo veiksmīgi sasniedzis Maurīcijas galvaspilsētu Portluī, kur plānota jahtas pārbaude un, nepieciešamības gadījumā, arī remontdarbi.
Tālāk Kaupo plāno doties uz Reinjonas salu (Maskarēnu salu grupa, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras), kas atrodas Francijas valdījumā. Tālāk - uz Durbanu, kas jau ir osta Āfrikas dienvidu galā (DĀR).

19. maijs, 2002
Saņemta Kaupo otrā kapteiņa Aleksandra Popova e-pasta ziņa no Rodrigesa salas (Maurīcija):
"Rodrigesā, kas ietilpst Maurīcijas salu valstī un atrodas 300 jūras jūdžu uz austrumiem no Maurīcijas salas, pienācām 17. maijā. Ar mums viss kārtībā un pēc dažām dienām dosimies uz Maurīcijas salu.
Rodrigesā ir skaisti un silti. Tā ir vulkāniskas izcelsmes sala ar alām, kuras gatavojamies apmeklēt ekskursijā. Cilvēki šeit ir dažādas ādas krāsas un ļoti draudzīgi. Runā kreolu valodā un franciski, un ļoti maz tādu, kas pārvalda angļu valodu.
Sirsnīgi sveicieni no Kaupo komandas."

24. aprīlis, 2002
Saņemta ziņa, ka vakar Kaupo sasniedzis Kokosu jeb Kīlinga salas Indijas okeānā. Ilgāka uzturēšanās tur neesot paredzēta, un jau drīz katamarāns dosies tālāk pāri Indijas okeānam. Uz klāja viss ir kārtībā.

2. aprīlis, 2002
Saņemta ziņa, ka šodien Kaupo atstāj Darvinas ostu Austrālijā, lai dotos uz Kokosu jeb Kīlinga salām, kas atrodas apmēram 1500 jūras jūdžu uz rietumiem, Indijas okeānā.
Pēc tam plānots doties uz Maurīciju, kas atrodas uz austrumiem no Madagaskaras, un tad - uz Durbanu (Dienvidāfrikas Republika).

Aleksandrs Popovs e-pasta vēstulē no 1. aprīļa raksta, ka brauciens uz Kokosu salām varot ieilgt, jo, lai gan iestājies ceļavējš, tas neesot pārāk spēcīgs.
Indijas okeānā Kaupo komandai pievienojusies jauna austrāliete - Tīna. Līdz Kokosu salām viņai būšot pārbaudes laiks.

Darvinā katamarāna komanda nogaidīja musonu sezonas beigas. Šajā laikā kārtējo reizi izremontēts jahtas motors, novilktas papildu štagas, lai drošāk turētos jaunais, 2000. gada vasarā Brazīlijā būvētais masts.
Uz jahtas pirms starta pāri trešajam okeānam viss esot kārtībā, visiem tiek sūtīti sirsnīgi sveicieni.

24. decembris, 2001
Saņemts Ziemassvētku sveiciens no Kaupo:
"Dārgie draugi,
Šobrīd esam darvinā (Austrālija). Klusā okeāna šķērsošana prasīja trīs mēnešus. Piestājām Havaju salās, Kiribati, Zālamanu salās. Viss ritēja veiksmīgi, tikai tas karstums...
Tagad mums jāpaveic daudz darba, pirms dosimies Indijas okeānā. Jāpārkrāso korpuss, jāsalāpa buras, kā arī vēlreiz jālabo dzinējs. Iespējams, ka uzturēsimies Darvinā vismaz divus mēnešus.
Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! Mēs Jūs atceramies un mīlam,
Kaupo komanda"

Kaupo adrese Darvinā:
Catamaran Kaupo
c/o Dinah Beach, Yacht Club
Frances Bay Rd.
PO Box 1506
Darwin, NT 0800
Australia

7. decembris, 2001
5. decembrī, pēc divu mēnešu un trīs nedēļu ilga brauciena no Losandželosas, Kaupo sasniedzis Darvinas ostu Austrālijas ziemeļos. Šeit paredzēta ilgāka uzturēšanās. Uz jahtas viss ir kārtībā.

22. novembris, 2001
Saņemta ziņa - 20. novembrī Kaupo izgājis no Zālamana salām (Solomon Islands). Var teikt, ka katamarāns praktiski jau ir šķērsojis Kluso okeānu, jo Zālamana salas ir Papuā-Jaungvinejai tuvākais lielais salu arhipelāgs uz austrumiem. Savukārt ūdeņi, kuros Kaupo šobrīd atrodas oficiāli tiek saukti par Zālamana jūru.

7. oktobris, 2001
Kaupo veicis pirmo posmu Klusajā okeānā - sasniedzis Havaju salas. Uz jahtas viss esot kārtībā, komanda pieremontēšot buras un došoties tālāk.
Paredzētais turpmākā ceļojuma maršruts Klusajā okeānā - Maršala salas, Zālamana salas, Portmorsbija (Papuā-Jaungvineja), Darvina (Austrālija).

15. septembris, 2001
Kaupo no Losandželosas ostas sāk braucienu pāri Klusajam okeānam.

27. jūlijs, 2001
Saņemta ziņa - Kaupo atrodas San Diego ostā Kalifornijā, ASV. Tuvākajās dienās katamarāna komanda plāno sākt ceļu pāri Klusajam okeānam uz Austrāliju.

4. jūlijs, 2001
Pusceļā starp Galapagu salām un Kaliforniju Kaupo iegāja San Blases ostā Meksikā. Iemesls - nepieciešamība papildināt degvielas krājumus, kas izsīkuši sakarā ar bezvēju šajā Klusā okeāna reģionā (teorētiski vajadzētu būt vētru periodam!). Šodien katamarāns devies tālāk uz Kaliforniju. Uz klāja viss ir kārtībā!

6. jūnijs, 2001
Saņemta ziņa, ka Kaupo sasniedzis Galapagu salas - Ekvadorai piederošas salas Klusajā okeānā pie ekvatora. Tālāk Latvijas burātāji dosies uz Ziemeļiem - uz Sandjego ostu Kalifornijā (ASV).

14. maijs, 2001
Saņemta ziņa, ka Kaupo atstājis San Antonio ostu Čīlē, kas atrodas 100 km no šīs valsts galvaspilsētas Santjāgo. Uzņemts kurss uz Galapagu salām (Ekvadora), kas atrodas pie paša ekvatora un slavenas ar pasaulē lielākajiem bruņurupučiem.

15. marts, 2001
"7. martā pulksten 18.18 pēc vietējā laika apbraucām Horna ragu. 11. martā piestājām pie salas (neprecizēja - kādas, red.). Dzinējs pagaidām strādā labi, paši arī jūtamies labi, tāpēc drīz dosimies uz ziemeļiem uz Valparaiso (Čīles osta, red.). Apkārtne šeit izskatās gluži kā Norvēģijā, arī laika apstākļi līdzīgi.
Sveiciens visiem, KAUPO."

20. februāris, 2001
Caur Bostonu saņemta telefonziņa, ka Kaupo piestājis Puertoviljamsas ostā Navarino salā (Čīle). Ugunszemes osta Ušvaja katamarānam bija jāpamet, jo bija beidzies Argentīnas vīzu termiņš. Līdz Horna ragam palikuši aptuveni 60 km, taču katamarāns joprojām nevar doties tam apkārt sakarā ar dzinēju defektu. Jāuzsver, ka Kaupo Horna ragu plāno apbraukt no austrumiem uz rietumiem, respektīvi, dodoties pret spēcīgajiem valdošajiem vējiem, viļņiem un straumi. Bez dzinēju atbalsta ārkārtas gadījumiem Horna raga apbraukšana šādā virzienā varētu būt ļoti bīstama. Tāpat Kaupo arī nedrīkst vairs īpaši kavēties, jo Dienvidu puslodē drīz sāksies rudens vētru sezona, kas Horna raga apbraukšanu sarežģīs vēl vairāk.

1. februāris, 2001
"Esam Ušvajā – līdz Horna ragam tuvāk nekā no Rīgas līdz Salacgrīvai. Problēmas ar dzinējiem. Jauksim laukā, pārmontēsim. Citādi sveiciens no pasaules vistālākās dienvidu pilsētas, kas atrodas tierra fuega (red. – Ugunszemē, spāņu val.). Sveiciens visiem!”
Aleksandrs Popovs

11. novembris, 2000
"Pagaidām esam Mar del Plate – gaidām labvēlīgus laika apstākļus. Masts – tā nekas, stāv. Šeit ir pavasaris, turklāt visai pavēss. Sveiciens visiem!”
Kaupo komanda

14. oktobris, 2000
Saņemta telefonziņa, ka Kaupo piestājis Buenosairesā, Argentīnā.

 28. septembris, 2000
"Padalīšos iespaidos par posmu Las Palmas (Kanāriju salas) – Rio Grande de Sul (Brazīlija).

Kolīdz pametām Eiropu sākās problēmas ar vīzām. Las Palmas par godu Brazīlijas vīzai stāvējām trīs nedēļas. Stāvējām uz enkura iekšējā reidā un maksājām 10 USD diennaktī. Es visu laiku biju uz laivas, par cik dienā vēja virziens mainījās un pa laikam vajadzēja atdot otru enkuru. Pārējie puiši ganījās pa Lietuvas, Ukrainas un Krievijas kuģiem, izprasot un pārdodot visu, kas mums varētu vai nevarētu noderēt. Degvielu, smērvielas, nerūsējošos profilus, zivis. Gandrīz katru dienu dzenājām dingi uz aptuveni 3 j.j. (jūras jūdzes – red.) attālo zvejnieku bāzi.
Saņēmām vīzas un daudz par prognozi neinteresējoties rāvām uz 55 j.j. attālo Santa Kruz de Tenerife. Pirmās 10 j.j. vēl bija ciešami, bet tad uz rietumiem ar 5-6 utt. baļļu vēju un vilni labajā žoklī. Es aiz dusmām nezināju, kur tverties. Ostā plānojām ieiet rīta pusē ar gaismu, bet kur nu. Melna tumsa, lietus, sveša osta. Labi, ka osta ir ielokā aiz garu garā 5-6 m augsta viļņlauža – tādi šeit ir modē. Taču trāpījām neīstajā daļā. Ostas policija laipni, bet nelokāmi palūdza mūs pārvākties uz citu daļu. Pa vārtiem ārā un hop-hop pa vilnīšiem uz citu daļu. Jau svīda gaisma, un ieejot ostā ieraudzījām kuģi zem Latvijas karoga. Tas stāvēja remontā pirms doties uz Āfrikas Ragu zvejā. Viesojāmies pie viņiem, viņi pie mums. Komandas sastāvs – jauni, sirsnīgi puiši – Kaļiņingradas jūrskolas absolventi.

Tenerifes vulkāns salas centrā ir aptuveni 4 km augsts. Vietējā televīzija rādīja “šausmu” skatus, kā ciklons, ar kuru mēs atbraucām, visu kalnu piegāzis ar sniegu. Santa Kruz – paliela un glīta pilsēta. Las Palmas bija lielāka, bet īsta “pelnu rušķe”.
Stāvēšana Santa Kruz ostā – 40 USD diennaktī. Tāpēc jau pēc četrām dienām devāmies uz dienvidiem, uz Dienvidameriku. Pirmās dienas – mainīgs 3-4 baļļu vējš, vēlāk 5-7 baļļu ziemeļrietumu-ziemeļaustrumu vējš ar draņķīgu vilni, kas stipri dauzīja ahteri (pakaļgalu – red.). Kurss – uz šaurumu starp Āfrikas Ragu un Zaļā Raga salām. Tālāk klintis San Pedro – San Paulo. Agrāk tās bija aizmirstas klintis okeānā, tagad zinātniski pētnieciska Brazīlijas jūras spēku bāze ar trīs cilvēku – bioloģijas studentu – personālu. Mums atļāva pastāvēt uz bojas, kas noenkurota 200 m dziļumā. Zivju daudz un dažādas. Niru ar masku starp zivīm zilganā “substancē”. Tik tālu viss jauki un skaisti. Apskatu dzenvārpstu – OK. Dzenskrūve – oho! Veselas divas locītas uz priekšu. Pa radio atvadāmies no personāla un uz Dienvidu puslodi!

Ekvatoru šķērsojām naktī. Aleksandrs šāva raķeti – pa miegam dzirdēju. Pēc neilga laika atskrēja brāzma no dienvidaustrumiem, un darba pietika visiem. Iegājām ITCZ (intertropical convergence zone), citiem vārdiem – “Doldrums”, kas šinī laikā dreifē starp 1° N un 5° S. Nepārtraukta mākoņu plūsma uz rietumiem ar pērkona negaisiem. Viss būtu “špicka”, ja varētu uzminēt vēja stiprumu. Pastāvīgi – buras augšā, buras lejā. Tas viņām veselību nevairoja. Resifi (osta Brazīlijā – red.) ieraudzījām vēlu vakarā, likāmies dreifā un iegājām no rīta ar gaismu. Pilsētā 2 miljoni iedzīvotāju, problēmas ar kanalizāciju. Jahtklubs atrodas ostā aiz atkal garu garā viļņlauža. Visi atkritumi peld mums garām, taču tas netraucēja mūs bēguma laikā pērties pa zampu, demontējot dzenskrūvei lāpstas.

Pēc 10 dienām, 1. aprīlī, izgājām uz Rio. 13. aprīlī izmetām enkuru jahtkluba “Gloria” priekšostā. To kāds veikls zellis Karloss, diplomātu dēlēns, kas perfekti runāja angliski, bija attiesājis municipalitātei priekš visādu plikadīdu peldlīdzekļiem. Tur arī mēs stāvējām bez maksas 2 mēnešus.
Rio periods ir garš un raibs stāsts. Pamatideja – dienvidos sākusies ziema, tātad jāziemo siltākos platuma grādos. 7. jūnijā beidzās mūsu Brazīlijas vīzas, un mēs savlaicīgi devāmies uz Buenčiku, lai turpinātu ziemošanu. Pa ceļam iegriezāmies līcī Baja Castellanos, lai pārlaistu kārtējo mordevindu. Dīzelis sāka spļaut eļļu no izpūtēja. Norāvām galvu, taču vaina bija pavisam citur.

4. jūnijā, pa ceļam uz Buenčiku sāka strauji kristies atmosfēras spiediens. Pa VHF sakliedzāmies ar kādu Hamburgas konteinervedēju, kas mums izlika visu skumjo patiesību – gale eight, gale nine, SW-S (astoņu-deviņu baļļu vējš no dienvidrietumiem-dienvidiem – red.). Lēmums – cik vien ātri var, virzīties uz 70 j.j. attālo Rio Grande de Sul. Bliezt sāka ap 23-24 vakarā, un pusceļā notika tas, kas notika (salūza masts – red.). Viesuļvētra ārdījās visu nākošo nakti.

Šodien ir 28. Septembris, un mēs beidzot turpināsim ceļu uz Buenčiku. Esam atremontējušies, atstrādājuši, izdzēruši milzu kvantumu pingi (cukurniedru šņabis, 1 litrs maksā 35 santīmi), izlamājušies, izkāvušies, salīguši pamieru un – ardievu Brazīlija ar saviem sirsnīgajiem, izpalīdzīgajiem un ne bagātajiem ļaudīm.”
Rio Grande de Sul, Brazīlija. Waldez (Valdis – vietējā dialektā)

"Papildus Valda ceļojuma piezīmēm vēlos pastāstīt mazliet par mastu. Rio Grande nokļuvām tikai pateicoties veiksmei. Sākās darbs: masta atlūzu izjaukšana, ka arī vietas, kur varētu būvēt jaunu mastu, meklēšana. Bez tam vēl Brazīlijas vīzu problēmas dēļ bijām spiesti izbraukt uz Urugvaju, lai saņemtu jaunas. Jau pēc nedēļas bijām izgatavojuši šablonu, 5. jūlijā saņēmām dēļus (araukārijas priede) un finieri (ūdensizturīgs sarkankoks). Jaunā masta platums – 80 cm. Lonžeroni – 19 cm x 4,5 cm. Ļoti dārga izrādījās fenolformaldehīda līme – 15 USD par kilogramu. Jaunajā konstrukcijā mēģinājām novērst arī iepriekšējās trūkumus.
Augusta sākumā sākām saņemt ziedojumus masta būvei, pamatā – no vecajiem komandas locekļiem:
Elmārs Vītoliņš – 500 USD
Vladimirs Šiskins – 500 USD (viņš šobrīd Kanādā)
Mars-Marina jahtklubs – 278 USD
Latvijas daudzkorpusu jahtu savienība – 100 USD
kāda angļu jahta – 300 USD
V.Kargina (Parekss) dāvana Marcinjukam – 500 USD.
Šie ziedojumi ļāva segt masta būves izdevumus. Tāpat vēl saņēmām 300 USD ziedojumu no Rio Grande de Sul štata latviešiem, kas sedza vīzu izdevumus un stāvēšanu jahtklubā.
25. augustā masts bija gatavs. 29. augustā policijas sirēnu pavadībā caur pilsētas centru mastu nogādājām Navy Brasil remontbāzē, kur ar ceļamkrānu to uzstādījām uz Kaupo. Par darbnīcas izmantošanu atstrādājām “natūrā” – uzlikām klāju bāzes saimnieka Luisa Moralesa jaunajai laivai. Darbs prasīja 16 dienas.
Šobrīd beidzam sagatavošanās darbus pirms došanās uz dienvidiem. Ceru, ka masta laušana nekļūs par mūsu tradīciju.”
Aleksandrs Popovs

31. oktobris, 1999
Katamarāns Kaupo dodas no Rīgas ceļojumā apkārt pasaulei.