Braukt ar
velosipēdu, kad silda saulīte, ārā ir silts un patīkams laiciņš, tas
ir forši, domāju, man piekritīs daudzi, bet ja ir ziema? Jā, tieši
tā, Jūs nepārklausījāties!
Janvāra sākumā, kad ārā
ir ziema, gaisa temperatūra nepārsniedz 0 grādus, mēs, Ģirts un
Roberts Draugs no Latvijas, Jona Salūver un Andrejus Dolgovas no
Lietuvas, kā arī Virgo Nēme un Margus Pūvi no Igaunijas, izdomājām
no Viļņas līdz Polārajam lokam aizbraukt ar velosipēdiem! Kāpēc?
Interesants jautājums, varbūt tāpēc, ka neviens to nav darījis,
pārbaudīt, vai ar vienkāršu velosipēdu to var izdarīt, pierādīt, ka
mēs to varam.
Kopējā distance sastāda 1599 km, un mēs nedomājām
aizbraukt pa mēnesi vai tamlīdzīgi, mūsu nospraustais mērķis ir 10
dienas, vidēji dienā 160 km, tas nav maz, it īpaši, ja gaisa
temperatūra var nokristies līdz mīnus 20 un pat 30 grādiem zem
nulles!
Un tad viss sākās,
2006. gada 2. janvārī divi lietuvieši uzsāka distanci no Viļņas,
pirmajā dienā pieveicot 169 km, otrajā, kad nonāca līdz Rīgai 154
km, pie tam, 3. janvārī lietuvieši piedzīvoja slapju sniegu un
netīrītus ceļus, bet kad viņus sagaidījām, izskatījās, ka viņiem
viss ir vienalga, viņi tam ir gatavi!
Un tad pienāca arī
mūsu kārta kāpt uz riteņa un pievienoties abiem lietuviešiem, lai
veiktu atlikušo distanci līdz Polārajam lokam. Laika apstākļi mūs
lutināja, bija ap 2 grādiem, sniegs nesniga, tikai jābrauc, ko arī
mēs darījām, un divu dienu laikā aizbraucām līdz Igaunijai,
Tallinai, kur mums pievienojās atlikušie divi igauņi. Kopā jau
veikti 641 km, nākamā diena paredzēta brīva, jo vēl jāpārceļas ar
prāmi uz Somiju, preses konference, tak nedaudz jāatpūšas. Bet nē,
pēc gardas maltītes uz kuģa visi vienojamies, ka arī šodien
vajadzētu nedaudz pabraukt, vismaz kādus 40 km prom no Helsinkiem,
ko arī mēs darām un tad viss sākas!
Pēc nobrauktiem 20
kilometriem krīt lietuvietis Andrejus un saplēš savu jaku, bet pašam
viss kārtībā, kas ir pats svarīgākais. Pēc nobrauktiem 40 km sākam
meklēt kādu viesnīcu, kur palikt, bet izrādās, ka tuvākā ir tikai
Lahti, kas atrodas ap 120 km no Helsinkiem. Tā kā mums atpakaļ
atgriezties nepatīk, mēs turpinājām ceļu pa tumšajiem, ledainiem un
šauriem Somijas ceļiem, pulksten 23.00 ieradāmies Lahti, kur
apmetāmies kādā viesnīcā. Tā kā braukt beidzām tik vēlu, nākamajā
dienā sākām nedaudz vēlāk nekā ierasts parasti, ap 7.00, izbraucām
ap 10.00. Šodien Somija jau sāka atšķirties ar nelīdzeno reljefu,
kas braukšanu padarīja grūtāku. Gaisa temperatūra arī kļuva krietni
zemāka, vietām nokrītoties līdz 14 grādiem, kas asarojošās acis
pārvēta sasalušās asarās, ledū. Turpmākajās dienās cēlāmies ap
septiņiem, lai izbrauktu pēc iespējas ātrāk, jo dienas gaismas
palika arvien mazāk. Viens no lietuviešiem, Jona, sāk jau
izskatīties tāds aizdomīgs, noguris un vājš.
Nākamās divas dienas
aukstums ir diezgan nežēlīgs, salst kājas jāskrien, lai uzlabotu
asinsriti un lai paliktu siltāk, lietuvietim un igaunim parādās
sāpes ceļos. Sporta preču veikala "Hawaii Express" pavadošais
mikroautobuss sagaida mūs ik pēc 50 70 km, lai mēs varētu ieēst ko
siltu, dažas minūtes pasildīties, un atkal doties tālāk.
Tā mēs katru dienu
braucām ap 6 7 stundām, ik dienu pievarot ap 160 km. Vidēji dienā
katrs no mums patērēja ap 5000 kaloriju, kas tiešām nav maz! Tik
tiešām ļoti palīdzēja skaistā Somijas daba, bez kuras būtu ļoti
sarežģīti ik dienu nobraukt aptuveni septiņas stundas ar velosipēdu.
Visgrūtākās bija
pēdējās divas dienas! Kaut arī laika apstākļi mūs lutināja, tik
tiešām bija ļoti grūti, it īpaši lietuvietim Jonas, kurš vairs
nespēja sevi pareizi motivēt, vai jau tik daudz kilometri aiz
muguras, vai arī tik maz vēl atlicis. Kā viņš pats izteicās: "Es
redzu ceļu, es redzu piecus komandas biedrus, bet es vairs nezinu,
kas notiek un kas jādara." Bet mūsu komanda bija tik saliedēta, ka
problēmu neradās. Pēdējā diena mūs vēl pabiedē ar nelielu
sniegputeni, bet mēs nepadodamies, un 14.07 tiekam līdz Polārajam
lokam, kur mūs sagaida pats Salavecis, kurš arī izskatās nedaudz
izbrīnīts par mums. Pie Polārā loka vēl pusdesmitos no rīta bija
pilnīga tumsa un pēc diviem pēcpusdienā jau krēsloja. Kopā tika
nobraukti 1599 km, uz velosipēda pavadījām 64 stundas un 21 minūti,
kopējais vidējais ātrums 24,8 kilometri stundā.
Tiešām liels prieks par
padarīto, prieks par velosipēdiem "Classic Legend", kuri izturēja
garo braucienu, mēs pat neeļļojām ķēdi, pat nevienu kameru
nenomainījām, kas it kā būtu pats ierastākais, kas var notikt, bet
nē, viss bija ideāli, tehnika mūs nepievīla. Kas zina, varbūt šogad
dosimies uz Dakāru, lai pievarētu 7000 kilometru nieka trijos
mēnešos...
Kas palika atmiņā?
Ģirts Draugs (autors):
Visvairāk jau palicis atmiņā garais ceļš, viss brauciens
kopā, ko tādu jau ir grūti aizmirst! Ļoti patika Somijas
daba, neaprakstāmi skaistās debesis. Ļoti iespiedies atmiņā
lietuvieša Joona cīņa ar spēkiem, kuri, likās, viņam jau
izsīka pēc trešās dienas, bet malacis, izturēja līdz galam.
Pirmo reizi redzēju īstu ziemeļbriedi, un pats galvenais,
salaveci! Grūti bija pēdējās dienās, kad jau ļoti gribējās
uz mājām. Protams, ka varētu uzrīkot līdzīgu pasākumu,
vienīgi šoreiz tālāk - uz Nordkapu!
Roberts Draugs:
Jā, pasākums ilgi paliks atmiņā, vismaz kamēr nepieveiksim
ko varenāku. It kā nebija nemaz tik grūti, varbūt kādu
dienu, divas, kad nedaudz sāpēja ceļi, bet tā viss bija ok.
Nevis mēģinātu, bet droši vien arī jāmēģina kas līdzīgs,
tālāks un grūtāks!
Daži noderīgi
padomi citiem ziemas braucējiem
Un ja gadījumā kāds grib paveikt ko
līdzīgu, no savas pieredzes iesaku: Ar velosipēdiem, vismaz
ar mūsu, Hawaii Express CLASSIC LEGEND nebija nekādu
problēmu, itin ne mazāko, kura cena nepārsniedz 170 Ls.
Protams, vajag riepas ar radzēm, mēs braucām ar Nokia firmas
riepām - viss bija super!
Runājot par apģērbu, tur gan vajag padomāt, principā vajag
pašu augstāko galu, kas ir, piemēram mēs lietojām SPORTFUL
apģērbu - problēmu nebija.
Vislielākās problēmas sagādā kājas
(pēdas) un rokas (plaukstas), kas visvairāk salst! Protams,
ir cilvēki, kuriem salst vairāk, citiem mazāk, bet
vairākumam tomēr salst, tādēļ iesaku nopietnāk padomāt par
šo problēmu. Rokām noteikti siltus pirkstaiņus, kuri nelaiž
cauri vēju, un pāri lielus, vēju necaurlaidīgus, dūraiņus,
braukt būs grūtāk, vismaz nesals! Kājas salst pat tad, ja ir
silta zeķe, ziemas SIDI velozābaki un divi velomokasīni,
tāpēc viens no glābiņiem ir apsildāmās pēdiņas, kas arī mums
palīdzēja.
